Gājēju pāreja ir droša?


Grūti iedomāties kādu kurš kaut reizi nebūtu šķērsojis gājēju pāreju.  Tas tik būtu izaicinājums ja tādas nebūtu ieviestas.
Pēc manām domām lielākais nervu tests Latvijā sagaida pie Rīgas centrālās stacijas gājēju pārejas. Ja kādam ir citi ieteikumi tad labprāt uzklausīšu.

Pie Latvijā sastopamajiem gājēju pāreju veidiem jau esam pieraduši, bet stāsts šoreiz par Angļu zebrām.
Kā redzams attēlā šī ir ierasta gājēju pāreja britu stilā. Ar norādi kur jāskatās un divām neierastām laternām abās ielas pusēs. Pārsvarā uz ielām atrodamas zebras kuru regulēšana uzticēta pašiem gājējiem, bet šī piesaista tieši ar vēsturiskā paskata laternām.

Kāpēc?

Laikā kad nācās ieviest veidu kā cilvēkiem civilizēti pāriet pāri ielai tika piedāvāti vairāki varianti. Šīs laternas bija viens no variantiem un vēsturiski izveidojās tā ka mirgojošo bumbu ideja izdzīvoja līdz mūsdienām apvienojot ar plašāk sastopamo zebru.

Kāda veida gājēju pārejas bija un ir sastopamas karalistē?

Zebra: Mirgojošas oranžas bumbas apvienojumā ar melnbaltām strīpām uz ceļa.



Panda:  Testēta 1962. gadā, bet netika ieviesta jo izmantotie daudzie gaismas signāli mulsināja autovadītājus.



Pelikāns: Gājējs nospiež pogu un gaida līdz uzrādās cilvēka siluets zaļā krāsā. Nosaukums radies no Angļu vārdiem PEdestrian un Light CONtrolled veidojot nosaukumu PELICON. Tautā šo pārejas veidu dēvē par pelikānu.




Pegasus: Tāda pati sistēma kā pelikānam tikai ar augstāku novietojumu un lielāku pogu kas paredzēta atrodoties zirga mugurā.



Puffin: Tāda pati sistēma kā pelikānam tikai par zaļo vai sarkano signālu ziņo speciāls panelis virs pogas.



Tīģeris: Pāreja kas paredzēta arī velosipēdistiem ar papildus dzeltenas krāsas līnijām uz ceļa.